#LV99plus: Liepājas konditori nelegāli cep kūkas

Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Marija Bērza

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.

Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.

Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils. 

Fakts aiz stāsta: 1919. gada vasarā, patiecoties ASV humanitārajai palīdzībai Latvijā atkal kļuva pieejami produkti, kas bija deficīts pēdējos kara gadus. 

Amerikāņu cūkas un kūkas ir mūsu šodienas lielākie dārgumi. Pateicoties amerikāņiem, Libavā beidzot ir kas vairāk par pliku maizi un ne pirmā svaiguma saknēm. Māsa sagādāja vienu šādu amerikāņu sagādāto cūkas gabalu. Nekad nebiju domājusi, ka ar tādu baudu ēdīšu cūkgaļu. Starp mums visiem sadalot, katrs tikām pie neliela gabaliņa un šķīvja buljona. Gaļu tiesāju to sagrieztu mazos, mazos kumosos, ik katru šķēlīti ilgi valstot pa muti.

Dienu vēl brīnišķīgāku padarīja gabals kūkas. Uz īsu brīdi Lībavas konditorejās bija iespējams nopirkt šos gardumus, un māsa bija paspējusi tās iegādāties. Drīz gan šādai izlaidībai pienāca gals. Tā kā kūkas cept ir aizliegts, pārtikas valde visu sacepto no skatlogiem konfiscēja un atdeva bērnu patversmēm.

*1919. gada 4. jūlija ieraksts dienasgrāmatā.

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti