Marija Bērza
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.
Māsa raksta, ka situācija Lībavā pagalam neomulīga. Strādnieki ir nodibinājuši padomes un visu laiku streiko. Šāda veida streiki atsauc viņai atmiņā bērnībā dzirdētos baisos nostāstus par piekto gadu. Mūs provinciālajā Goldingā tie skāra maz, bet arī atceros, kā bērnu dienās baidījos no asinskārajiem revolucionāriem. Tagad tas atkārtojās Lībavā.
Vēl māsa stāsta, ka Lībavā ir ieradušies angļu karakuģi. Tie veidojot pamatīgu eskadru ar vairāk nekā 10 karakuģiem. Lībaviešu iecienīta nodarbe esot šo kuģu vērošana. Kad kuģi pirmo reizi iebraukuši Lībavas ostā, cilvēki lielā pulkā esot gājuši uzsaukt urā un māt ar lakatiem. Pēcāk visas šīs dienas notiekot lielas pieņemšanas. Jaunā latviešu pilsētas vadība darot visu, lai angļi justos labi.
Lībavas baltieši kuģus uzņem ar divējādām jūtām. No vienas puses, ir cerība, ka angļu klātiene neļaus strādnieku streikiem pāraugt anarhijā un atturēs pilsētu no boļševizācijas. No otras puses, daudziem tas ir sāpīgs atgādinājums par Vācijas pazemoto stāvokli. Māsas vīrs, liels Vācijas atbalstītājs, pat atteicās iet kuģus aplūkot. Tik sāpīga viņam šķiet iecerētās nākotnes sagrūšana.
*1918. gada 10. decembra ieraksts dienasgrāmatā.
