Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99plus - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Freimanis stāsta, ka uzreiz pēc svētkiem pie viņa tēva darbā ieradušies lielinieku aģitatori, lai runātu par propagandas un politikas jautājumiem. Viņi apvainojot dzelzceļa darbiniekus revolucionārās degsmes trūkumā un pārmet kontrrevolucionāras noskaņas.
Šī nepareizā politiskā orientācija izpaužoties lielinieku lamāšanā, kāršu spēlēs darba laikā un vispārējā vienaldzībā pret revolūcijas mērķiem. Šāda attieksme esot nepieļaujama. Visiem dzelzceļa darbiniekiem esot jāizrāda solidaritāte revolucionārajai cīņai. Pirmais solis, lai parādītu labo gribu, esot iestāšanās strādnieku klubā. Tāpat aģitatori visās dzelzceļnieku darba vietās izvietojuši ‘’Brīvā Strēlnieka’’ un ‘’Cīņas’’ numurus. Un vispār kāršu spēles ir izvirtība un samaitā strādnieku morālo stāju.
Beigās dzelzceļniekiem arī izteikts brīdinājums jeb vāji slēpti draudi: skaļās sarunas pie kāršu galdiem, kuru laikā lielinieki saukāti par vācu spiegiem, ir ļoti labi dzirdamas visiem.
Ja tā turpināsies, tad tās noteikti sadzirdēšot kāds, kurš jokus nesaprotot, un tad gan var rasties arī nepatīkamas sekas.
Prasīju Freimanim, vai viņa tēvs arī stāsies strādnieku klubā. Freimanis atbildēja, ka viņu kā buržuju tur neviens neņems. Vispār dzelzceļniekiem ļoti nepatīkot lielinieki, un neviens godavīrs neizrādot interesi sekot šiem norādījumiem. Bet esot arī skaidrs, ka kāds viņus nosūdz. Viņu vidū esot lielinieku kangari.
*1918. gada 16. janvāra ieraksts dienasgrāmatā.
