Antonija Priede
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Komunistiem un kristiešiem parasti nav pa ceļam. Bet ko darīt, ja pienāk Lieldienas? Gada svarīgākie kristiešu svētki sociālistiskajā padomju Latvijā - tas ir rēbuss. Atļaut nozīmētu atklāti atzīt reakcionāru festivālu, bet aizliegt arī bīstami. Nedrīkst lieki uzkurināt pretestības jūtas starp ticīgajiem.
Kā risinājumu padomju valdība saskata Kristus ciešanu stāstā parādīt šiem laikiem atbilstošu ideoloģisku zemtekstu. Tāpēc šogad stāstā par Jēzu un atdzimšanu ir skaidra tēma. Darba tauta, gluži kā Jēzus ir bijusi krustā sista. Tūkstošiem gadu reakcijas nomākta, tā cieta, vārgi velkot savu pēdējo dvašu.
Bet tad nāca revolūcija, un darba tauta, gluži kā Jēzus Lieldienās, piedzīvo savu atdzimšanas brīdi. Tagad proletariāts ir augšāmcēlies un ar jaunu spēku var satriekt baltgvardus un kapitālistus. Un gluži kā kristietībai pirms 2000 gadiem izdevās pārņemt visu Romas impēriju, arī tagad revolucionārā liesma pārņems visu pasauli.
Šādās noskaņās mēs aizvedam šo dienu, un, jāsaka, man šāds Lieldienu stāsts daudz vairāk iet pie sirds. Ik visos Rīgas teātros šodien demonstrē arī atbilstošas izrādes, kurās parādītas darba ļaužu ciešanas. Lai ik vienam būtu skaidrs, no kā mums ir jāizbēg.
Es pati jau paspēju vienos pēcpusdienā aiziet uz Gorkija izrādi ‘’Dibenā’’ Tautas teātrī Pauluči ielā. Gorkijs kā zemāko šķiru ģēnijs patiesi izjusti spēj noķert netaisnību un bezcerību, kas valdīja pasaulē pirms revolūcijas. Arī izrāde šodien bija laba, aktieri spēja parādīt nožēlojamo trūcīgo stāvokli un reizē viņu nespēju atbrīvoties no pašapmāna, lai sarautu verdzības ķēdes jeb noņemtu sevi no krusta.
*1919. gada 20. aprīļa ieraksts dienasgrāmatā.