Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Fakts aiz stāsta: 1919. gada augustā Latvijā viesojās Aleksandra Kerenska vadītās pagaidu valdības bijušais kara ministrs Aleskandrs Gučkovs. Vizītes mērķis bija saprast sadarbības iespējas ar krievu un vācu spēkiem, kas vēlāk kļūs par Bermonta vadīto Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju, kā arī Latvijas un Igaunijas armijām cīņā pret lieliniekiem.
Šajās dienās Mītavā uz brīdi uzkavējās negaidīts un ievērības cienīgs viesis – bijušais Kerenska pagaidu valdības kara ministrs Aleksandrs Gučkovs. Gučkova kungs ir īsts valstsvīrs un patriots un šobrīd izmanto savu reputāciju, lai kļūtu par vienu no spēcīgākajām pretboļševiku balsīm pie Antantes politiķiem.
Par Gučkova gaitām Mītavā daudz ziņu nav. Vien noprotams, ka viņš ir vēlējies saprast, kas īsti šeit notiek: vai patiesi šeit veidojas spēcīgs pretboļševiku karaspēks, vai arī tās ir kādas afēras? Īso laika sprīdi viņš izmantoja, lai tiktos ar krievu un vācu virsniekiem. Bet jau šodien pēcpusdienā Gučkovs devās tālāk uz Rīgu. Tur plānotas tikšanās ar sabiedroto un latviešu pārstāvjiem.
Biju pat aizgājis paskatīties, kā bijušais ministrs ar savu automobili izbrauca no pilsētas. Tagad esmu skumīgās pārdomās. Cik skaisti gan bija Februāra revolūcijas ideāli. Ja vien būtu klausīts saprāta balsij, būtu iespēja uzcelt labāku Krieviju. Tā vietā mana dzimtene ir iegrūsta postā. Šajās vētrās varētu naivi cerēt, ka Mītava varētu būt kā miera osta. Bet tas šķiet, nebūs uz ilgu. Tepat notiek lielās politikas spēles un, ņemot vērā nokaitēto atmosfēru, mēs paši sēžam uz nelielas pulvera mucas.
*1919. gada 13. augusta ieraksts dienasgrāmatā.
