Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Tēvs stāsta, ka Iskolats nekur nav pazudis. Daudzi lielinieku vadoņi paspēja veiksmīgi aizbēgt no uzbrūkošās vācu armijas uz Krieviju. Tur viņiem ir vairāk nekā ērta vieta, lai turpinātu savu darbību. Ir arī nodibināta jauna organizācija – Latviešu Nacionālo lietu komisariāts.
Nosaukuma līdzība ar Latviešu Pagaidu Nacionālo padomi pēc tēva domām nav nejaušība. Jaunā nosaukuma mērķis ir jaukt cilvēkiem galvu un ietērpt vilku jēra ādā. Saprotams, ka abas latviešu nacionālās organizācijas pārstāv pilnīgi pretējas idejas un savstarpēja sapratne nav sagaidāma. Komisariāts jau paspējis izsludināt nacionālo padomi ārpus likuma un izteicis pretenzijas uz padomes līdzekļu atsavināšanu.
Ja komisariāta plāni izdošoties, tā būšot liela traģēdija latviešu tautai. Bēgļu gaitās esošajiem latviešiem ar nacionālo padomi saistītās organizācijas sniedz neatsveramu atbalstu grūtajā brīdī. Tāpat, tēvs stāsta, ka nacionālā padome ārpus vācu ieņemtajām zemēm ir vienīgā organizācija, kas nopietni iestājas par vienotu Latviju. Padome izmantojot katru iespēju, lai pārliecinātu Antanti par labu latviešu nacionālajai lietai.
Vācijas uzvara vēl neesot skaidra. Tikpat labi tā var arī zaudēt karu. Tādā gadījumā latviešu tautas nākotni lems sabiedrotie. Ja viņiem nebūs skaidras latviešu problēmas, ideja par Latviju, kurā saimniekotu latvieši, būs mirusi. Tāpēc, tēvs saka, notikumi Krievijā ir tik nozīmīgi.
*1918. gada 23. maija ieraksts dienasgrāmatā.
