Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Pavadot rīta stundas nesteidzīgā pastaigā gar jūru, manu uzmanību piesaistīja bērni, kuri cītīgi pārmeklēja jūras krastu. Sākotnēji domāju, ka bērni meklē dzintaru. Tomēr ieskatoties uzmanīgāk, bija skaidri redzams, ka viņu lasītais it nemaz neizskatās pēc dzintara.
Uzdevu vienam no bērniem jautājumus par viņu nodarbi. Izrādās, bērni lasa ogles. No garām braucošajiem kuģiem visu laiku izkrīt lielāki un mazāki ogļu gabali, un jūra tos izskalo krastā.
Pirms kara ogļu gabalus uzskatīja par prastiem atkritumiem, kas maitāja ainavu. Tagad tie ir kļuvuši par vērtību. Bērni vai nu ogļu gabalus pārdod uzpircējiem, vai arī nes mājās, kur salasītās ogles glabās līdz ziemai apkurei.
*1918. gada 30. jūnija ieraksts dienasgrāmatā.
