#LV99plus: Kurzemes kredītbiedrība uzsāk parādu piedziņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Marija Bērza

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.

Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.

Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils. 

Karš neatlaiž parādus. Noslēdzoties kara jukām, Kurzemes Kredītbiedrība ir uzsākusi cītīgu aizdevumu piedziņu. Un parādnieku ir patiesi daudz. Pirms kara daudzi ņēma ilgtermiņa kredītus zemes izpirkšanai vai saimniecības paplašināšanai. Saimnieciskā situācija šķita uzlabojamies ik dienas, un uzņēmīgākie baudīja patiesu labklājību. Vien bieži uzņēmības realizācijai bija nepieciešams kapitāls, un aizdevēji to labprāt aizdeva.

Karš, evakuācija un bēgļu gaitas sagrāva Kurzemes labklājību. Tāpēc līdz šim aizdevēji atturējās pārāk cītīgi piedzīt parādus. Atrast parādnieku bija grūti, un saimnieciskais stāvoklis tāpat  bija smags. Bet tagad, kad straumēm atgriežas bēgļi, tādas aizdevēju biedrības kā Kurzemes Kredītsabiedrība cītīgi metas parādu piedzīšanā.

Tie, kas ir bijuši bēgļu gaitās, sodus pagaidām nesaņem. Ir vien jāapņemas atsākt maksāt aizdevumu summu. Bet tā ir pārrēķināta ostmarkās, cara rubļus vairs neviens neplāno pieņemt. Viena ostmarka ir šobrīd pielīdzināma 2 cara rubļiem, bet pašam parādniekam ir jāizdomā, kā samainīt savus rubļus pret ostmarkām.

Lielākās sprukās ir tie, kas nebija devušies bēgļu gaitās, bet tik un tā izvairījās no parādu atmaksas. Pret viņiem banka piemēro lielus līgumsodus. Vēl nesen dzirdēju par kādu saimnieku, kura ieķīlāto māju tiesa ir atļāvusi atņemt bankai. Cik ātri gan cilvēki aizmirst kara šausmas un spēj atgriezties pie tik sadzīviskām lietām!

*1918. gada 5. augusta ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti