Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs Academia Petrina. Kad skolu evakuēja 1915. gadā, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Ikvienam ir redzams posts, kuru nodara vācu uzcītība, veicot revīzijas Kurzemē. Viss precīzi kalkulēts, ne grauda neatstās vairāk, kā nepieciešams zemniekam, lai nenomirtu.
Arī pilsētās mums dod tik daudz, lai mēs dzīvi paliktu, bet ne druskas vairāk. Un tad nāk šīs lielās svinības. Uzvaras un jaunās pasaules kārtības gaidās tiek teiktas runas. Tā, lai ikvienam ir skaidrs, kāpēc mēs ciešam. Tak labākas pasaules vārdā. Maldi un muļķības!
Citi tēli un diskusiju telpa
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture".
Šī augstprātība, ar kādu viņi skatās uz citiem, būs viņu pašu klupšanas pamats.
Es nezinu, ko vairs gaidīt un cerēt. Atliek vienīgi smieties.
Ieraksts dienasgrāmatā 1917.gada 1.novembrī
