Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Mītavā dzīve ir apstājusies. Putenis ir pārņēmis visu. Sniegs ir visur. Nav iespējams redzēt tālāk par pāris soļiem. Šī ir viena no spēcīgākajām sniega vētrām kopš kara sākuma. Pat ceļš caur pagalmu līdz šķūnim, lai paņemtu malku, liekas nepārvarams. Mēs visi esam iesprostoti savās mājās. Vējš sitas tik draudīgi pret logu stikliem. Brīžiem bail, ka kādu no tiem neizsit.
Šī vētra ir arī mainījusi manus rītdienas plānus. Šādos apstākļos rīta vilciens ir atcelts un es netikšu rīt uz Rīgu. Daba ir pārāka par cilvēku un tā naivo vēlmi ar tehnikas un prāta palīdzību to pakļaut.
*1918. gada 2. janvāra ieraksts dienasgrāmatā.
