Marija Bērza
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.
Ziemassvētku vakarā domas vairs nesaistās tikai ar dziesmām, eglītēm un baznīcu. Ik dienas Kuldīgā un citās Kurzemes pilsētās ieplūst vācbaltiešu bēgļi no Vidzemes. Pieredzējuši iepriekšējo boļševiku varas darbu laiku, daudzi vācbaltieši vairs nevēlās vēlreiz nonākt šādā situācijā. Sievietes, bērni un vecākie kungi bēg uz Kurzemi rast drošību, bet vīri un jaunekļi stājas Landesvērā, lai apturētu sarkanās ordas. Tāpēc šajos Ziemassvētkos mums ir jādara viss, lai palīdzētu Vidzemes baltiešiem un jāaizlūdz par viņu ģimenes vīriešiem frontē.
*1918. gada 24. decembra ieraksts dienasgrāmatā.
