#LV99plus: Kuldīgā svin vāciešu panākumus Vidzemē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Marija Bērza

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.

Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.

Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils. 

Mūsu pilsētā visi ir līksmi. Šķiet ikviens man pazīstamais ar nepacietību gaida rīta avīzi, lai izlasītu kara virspavēlnieka Ludendorfa ziņojumus par stāvokli austrumu frontē. Un ikkatra uzskaitītā Vidzemes pilsēta, kuru ķeizariskā armija ir atbrīvojusi, izraisa lielu sajūsmu.

Bažas gan rada ziņas par boļševiku izrīcību pret vāciešiem. Avīzēs pat raksta, ka boļševiki esot nogalinājuši vai sagūstījuši vairākus ievērojamus Vidzemes bruņniecības pārstāvjus. Tāpēc karavīrus, kas veic Vidzemes atbrīvošanu, visi uzskata par lieliem varoņiem.

Pilsētas rāte jau plāno to, kā nosvinēt Vidzemes un Igaunijas atbrīvošanu. Kopš viduslaikiem visas baltiešu apdzīvotās zemes nekad nebija bijušas vienotas ar pārējo Vāciju. Tagad šī vienotība ir atjaunota.

Arī manu sirdi pilda prieks. Gan tāpēc, ka sevī uzņemu kopējo svētku noskaņu, gan arī tāpēc, ka ir cerība beidzot sagaidīt mājās savu mīļo vīru. Jo kā visi runā, krievi karu ir zaudējuši, un tagad vairs nebūs nekāda pamata turēt kara gūstekņus.

*1918. gada 23. februāra ieraksts dienasgrāmatā.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti