Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Kapitāls neguļ. Biju jau piemirsis par tādām agrāk ikdienišķām dzīves sastāvdaļām kā biržas, akcijas un valsts aizdevuma zīmes. Ja jādomā par maizes kumosu un pliku izdzīvošanu, tik lielām lietām laika neatliek.
Atpakaļ pie investīciju pasaules mani atgrieza Emīlijas brālis Maksimilians. Viņš pirms kara ar veiksmīgu spekulāciju biržā bija nopelnījis lielu naudu. No biržas viņš nebija pazudis arī kara laikā, bet panākumi nebija lieli. Toties šodien pienāca viņa lielais triumfs. Izrādās, viņš līdz šim bija cītīgi uzpircis vēl Krievijas impērijas laikā izdotās dzelzceļa obligācijas.
Ar katru dienu tās zaudēja vērtību, zūdot ticībai Krievijas spējai atgūties. Bet Maksimilians bija veicis pareizu aprēķinu. Viņš lika likmi uz to, ka Vācijai un boļševiku valdībai noslēdzot nepieciešamos līgumus saimniecisko un tirdzniecības attiecību nokārtošanai, obligāciju cena ievērojami pieaugs. Šonedēļ tas arī notika, un Maksimilians Berlīnes biržā ir nopelnījis ļoti lielu naudu. Acīmredzot ir cilvēki, kuri arī kara laikā māk pelnīt.
*1918. gada 27. augusta ieraksts dienasgrāmatā.
