Marija Bērza
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.
Kļuvis tik švaki, ka vilto pat sienu. Krāpnieki ir siena spekulanti. Viņi uzpērk 2 birkavus ļoti zemas kvalitātes veca siena par 60 rubļiem birkavā un 1 birkavu laba siena par 90 rubļiem. Slikto sienu saber vezuma apakšā, bet virsu noklāj ar labo sienu. Tad šo vezumu tirgo kā augstākās kvalitātes sienu, prasot līdz pat 300 rubļiem.
Lētticīgie, kas šādu sienu nopērk, zaudē ne tikai naudu, bet arī savus lopiņus slikti baro. Bet krāpnieki no šāda darījuma nopelna līdz pat 90 rubļiem. Krāpniecība kara laikā patiesi zeļ un plaukst.
*1918. gada 8. maija ieraksts dienasgrāmatā.
