Antonija Priede
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Staigājot pa Vecrīgu, uz Kaļķu ielas ieraudzīju interesantu piedāvājumu. Veikals kā lielu lepnumu vitrīnā bija izlicis zīmi par ‘’kristāla pulvera’’ pieejamību. Pulveris, balstoties uz zīmes solītā, esot 410 reizes saldāks par cukuru. Pie tam cena arī bija šiem laikiem ļoti pieņemama – 1 rublis un 25 kapeikas par 2,5 gramiem.
Īsti neticēju solījumam, ka pulveris būs patiesi tik salds. Tomēr, zinot, cik ļoti vecākiem garšo salda tēja un kā viņi sūkstas par labu saldinātāju trūkumu, izlēmu nopirkt vienu paciņu. Iegādāto pulveri vakarā piedāvāju vecākiem izmēģināšanai.
Bet diemžēl izrādījās, ka veikalnieku solījumi ir meli. Pulveris it nemaz negribēja šķīst tējā, un no garšas viedokļa tas tēju padarīja nevis saldāku, bet gan sāļāku. Gribot iepriecināt vecākus, uzķēros uz krāpnieku āķa.
*1918. gada 20. jūnija ieraksts dienasgrāmatā.
