#LV99plus: Korupcijas skandāls Rīgas Pilsētas pārtikas nodaļā

Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Antonija Priede

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Fakts aiz stāsta: Neizbēgami ar karu bija saistīta arī korupcija. Jūlija sākumā, kad Rīgā tika atcelti ierobežojumi preses izdošanai, ar kreisajām partijām saistītā prese uzsāka kampaņu pret korupciju Rīgas pašvaldības iestādēs.

Ar brīvu presi un pilsētas vadību beidzot nāk klajā dažādi nekrietni veikali, kas bija slēpti aiz cenzūras plīvura. Par īpaši negodīgu darbību midzeni bija kļuvusi Pilsētas pārtikas nodaļa. Jau no vācu okupācijas laika te šefti bija pārņēmuši dažādi kundziņi, kas izrādās šo gadu laikā labi iedzīvojušies. Tūkstošiem rubļu lieli kukuļi, ‘’dāvātas’’ zeltlietas un briljanti bija šo darboņu ikdiena.

Kamēr nabaga strādnieki mira badā, Pilsētas pārtikas nodaļas ierēdņi sev iekrāja brīvus līdzekļus, par kuriem pirkt kūrmājas un glauni uzdzīvot. Tāpat arī tie, kam bija nauda kukulim, par badu varēja nebēdāt.

Zem Stučkas šie ierēdņi atpirka sev brīvību. Bet, kad atnāca Niedra ar saviem vāciešiem, viņi savās nekrietnajās darbībās metās ar divtik lielu enerģiju. Tad par jaunu andelēšanas preci kļuva amerikāņu milti, no kuriem daļa šādi veikli izpārdota.

Tagad, kad beidzot atkal domē ir sociāldemokrāti, šim patvaļas laikam pienāks gals. Vainīgie ir apzināti, un biedri nerimsies, līdz pēdējais būs izsvēpēts no Rīgas pārvaldes iestādēm.

*1919. gada 11. jūlija ieraksts dienasgrāmatā.

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti