Marija Bērza
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.
Vasaras apspriestākā tēma ir Kurzemes kolonizācija. Jau gada sākumā Berlīnē ar Vācijas valdības un Kurzemes bruņniecības svētību tika nodibināta kolonizācijas biedrība ‘’Kurland’’. Tajā ieinteresētas personas no Vācijas un Baltijas varēja iemaksāt naudu zemes uzpirkšanai kolonizācijas vajadzībām Kurzemē. Pēc tam zemi nodotu pakāpeniskai izpirkšanai ieinteresētiem vācu kolonistiem gan no Vācijas, gan Iekškrievijas guberņām.
Līdz jūnijam kolonizācijas plānu realizācija risinājās gausi. Redzot to, austrumu virspavēlniecības štābs izlēma paātrināt procesu un jūnija beigās izdeva jaunu rīkojumu. Visiem muižniekiem, kuru īpašumi ir lielāki par 360 hektāriem, 1/3 daļa zemes būs jāpārdod kolonizācijas biedrībai par tādām cenām, kādas tās bija 1914. gadā. 85% procentus no summas muižnieks saņems uzreiz, bet 15% tiks ieturēti, to vietā dodot akcijas kompānijā atbilstošā vērtībā. Attiecīgi visi lielāku muižu īpašnieki arī kļūs par kolonizācijas biedrības biedriem. Tāpat ir izdots arī likums, ka ‘’Kurland’’ ir pirmpirkuma tiesības uz jebkuru pārdoto zemes gabalu līdz pat 1948. gadam.
Pagaidām kolonizācijas biedrība nav vēl sākusi aktīvu zemes uzpirkšanu. Regulāras ir dažādu Vācijas politiķu, ierēdņu un finansistu delegācijas, kuras ierodas Kurzemē, lai izpētītu šejienes apstākļus. Tikmēr pirmie kolonisti jau ir iebraukuši - vācieši no dažādām agrākās Krievijas impērijas guberņām – Volīnijas, Volgas reģiona un Kaukāza.
Pašu muižnieku domas par kolonizāciju dalās. Daudzi ir entuziasma pārpilni, tomēr citi ietur piesardzīgāku nostāju. Zināmi aizspriedumi pastāv arī pret Krievijas vāciešiem. Kad pirms pāris gadiem, kad sākās runas par Kurzemes kolonizāciju, muižnieki cerēja, ka pie viņiem ieradīsies Prūsijas un citu Vācijas protestantu zemju bezzemnieki. Viņi atnestu uz Kurzemi izslavēto vācu kārtību un strādīgumu. Tikmēr Krievijas vācieši šķiet svešādi – viņu paražas, runas maniere un pat apģērbs ir atšķirīgs. Noteiktās izpausmēs viņi vairāk līdzinās krieviem vai ukraiņiem. Vai patiesi viņi būs tie, kas Kurzemē nostiprinās vācu tikumus?
*1918. gada 3. jūlija ieraksts dienasgrāmatā.
