Antonija Priede
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Vislielākā ļaužu pulcēšanas Pirmajos Ziemassvētkos notika pie Brāļu kapiem. Tur pirmo reizi kopš vācieši ieņēma Rīgu notika plaša ceremonija mirušo karavīru piemiņai. Ar lielām ceremonijām atklātie Brāļu kapi pēdējos kara gados bija palikuši piemirsti.
Saasinoties cīņai ar lieliniekiem, pagaidu vadībai ir nepieciešams radīt cīņas sparu jauniesaukto rindās. Latviešu Nacionālā kareivju savienība bija parūpējusies par kritušo kapa vietu izpušķošanu, bet pagaidu valdības karavīri kapteiņa Jāņa Skujiņa vadībā noturēja parādi. Procesijām sekoja mācītāja Kārļa Irbes uzruna.
Noslēguma visi sanākušie vienojās kopējai dziesmai, kas sākās ar vārdiem ‘’Ak mosties tauta, acis veri!’’ Dziesmas patriotiskais un reliģiskais vēstījums bija skaidrs, norādot, ka latviešu tautai laime pienāks vien tad, ‘’ja bezdievjiem un ģeķiem klausīt beidz’’ un atmet ķildas vienojoties kopīgai brālībai. Dziesmas vēstījums skaidri pakārtots šī brīža politiskajai situācijai.
*1918. gada 25. decembra ieraksts dienasgrāmatā.
