Marija Bērza
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.
Lielāka daļa Kurzemes vāciešu turpina būt aizgrābti ar ideju par Kurzemes hercogisti. Dažādi ar Kurzemes hercogistes valstiskumu saistīti jautājumi ir iecienītas sarunu tēmas.
Par to pārliecinājos saviesīgā pasākumu, kuru rīkoja mūsu ģimenes draugi. Par vienu no centrālajām sarunām kļuva Kurzemes hercogistes iespējamais karogs. Aptiekārs Štāfels bija stingri pārliecināts, ka Kurzemes hercogistei ir nepieciešams jauns karogs. Viņaprāt, pašreizējām Kurzemes krāsām - zaļam, zilam, baltam - neesot nekāda heraldiska nozīme. Tas esot cieši saistīts ar studentu korporāciju ‘’Kuronija’’, kura šīs krāsu esot aizņēmusies no kādas Vācijas universitātes.
Tā vietā Kurzemes hercogistei esot nepieciešams karogs, kas atspoguļotu tās dižo vēsturi. Kā karogu Štāfeļa kungs iesaka izmantot agrāko hercoga Jēkaba flotes karogu, kurā ir attēlots melns jūras vēzis uz sarkana fona. Viņa sieva pat esot uzšuvusi paraugu tam, kā karogam būtu jāizskatās. Kurzemes hercogistei esot jālepojas ar savu zelta laikmetu.
Noklausījies Štāfeļa kunga teikto, sarunā iesaistījās tirgotājs un vēstures entuziasts Baumaņa kungs. Viņš uzskata, ka ideja par melnu jūras vēzi kā hercoga Jēkaba simbolu esot visīstākais pārpratums. Patiesībā uz hercoga flotes kuģiem esot bijis poļu ērglis uz sarkana fona. Lai atšķirtos no poļu kuģiem, baltā ērgļa vietā varētu būt uzglezonts melns ērglis. Vien vēsturnieku kļūdas dēļ jau stipri vēlāk ērglis pārtapis par vēzi.
Stāfeļa kungs nepalika atbildi parādā un jau drīz Kurzemes hercogistes karoga jautājums pārtapa par kaislīgu strīdu. Vieni aizstāvēja ideju par vēzi, turpretī citi uzskatīja, ka jāizmanto senais baltā un sarkanā krāsu salikums. Nespējot šādas nesaskaņas ilgi klausīties, devos mājās.
*1918. gada 26. jūlija ieraksts dienasgrāmatā.
