Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Vecais režīms ir pagaisis vien pāris dienu laikā. Tagad Jelgavā un citās pilsētās vara ir zaldātu padomju rokās. Par Jelgavas padomes priekšstāvi ir ievēlēts kareivis Roberts Alberts, kura runa jau sestdien karavīru sapulcē esot izpelnījusies īpašu atzinību. Bez padomes priekšstāvja amata Roberts Alberts ir ievēlēts arī par "Mitausche Zeitung" redaktoru.
Savā runā Alberts solījās sargāt demokrātiju un tautas varu, nepieļaut lielinieciskuma izplatību, nodrošināt mieru un kārtību, kā arī panākt vienlīdzību starp karavīriem un virsniekiem pārtikas apgādē. Lieki teikt, ka pēdējais solījums esot izsaucis vislielāko sapulcē sanākušo atzinību. Tāpat kā lielākā daļa citu padomēs vadošo karavīru, Alberts ir pārliecināts sociāldemokrāts.
Padome ir atcēlusi visus ierobežojumus attiecībā uz vārda, pulcēšanās un kustības brīvību. Tāpat ir atcelti karavīru pienākumi sveicināt virsniekus. Jebkura virsnieku pavēle ir jāsaskaņo ar uzticības vīru komiteju, kurā nozīmēti priekšstāvji no armijas apakšvienībām. Tomēr, neskatoties uz brīvības gara sludināšanu, ar padomi jokot nebūtu prātīgi – tās kontrolē ir visas munīcijas noliktavas, telefona un telegrāfa līnijas, kā arī dzelzceļa stacijas.
*1918. gada 13. novembra ieraksts dienasgrāmatā.
