Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Mītavā ir izrakta jauna centrālā ūdens pievada aka. Lielākoties tā ir laba ziņa. Pa trubām plūdīs tīrs avota ūdens. Tā kā mūsu māja ir pieslēgta centrālajam ūdensvadam, varēsim izbaudīt šo uzlabojumu. Uzreiz gan ūdeni vēl nevarēs dzert nevārītu. Būšot jāpagaida kāds brīdis, līdz ūdensvada pārvaldes darbinieki būs pārbaudījuši baktēriju saturu ūdeni.
Vienīgi sliktā ziņa ir tā, ka līdz ar jaunās akas izrakšanu pilsētā tiks ieviesti vēl stingrāki ūdens izlietošanas noteikumi. Tas darīts tāpēc, ka akā ūdens apjoms ir ierobežots. Ja akā ūdens beigsies, tad tas būs jāņem no Svētes upes. Turpmāk, katram, kurš izšķiedīs ūdeni, draud bargs sods - līdz pat 2000 rubļiem -, un atslēgšana no centrālā ūdensvada.
*1918. gada 10. jūnija ieraksts dienasgrāmatā.
