Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Jau labu laiku iepriekš biju sarunājis viesošanos uz pēcpusdienas tēju pie sava drauga viņa skaistajā vasarnīcā Jaundubultos. Jo kas gan var būt patīkamāks, kā baudīt tēju ēnainā dārzā un pastaigāties gar jūru.
Kādu gabaliņu pagājis prom no Dubultu stacijas, sāku ievērot neparastas sakritības. Ik pa laikam kādai no mājām bija izsisti logi. Nodomāju, ka traki gan ar to laupīšanu. Bet, jo tuvāk drauga mājai, jo vairāk kļuva izsisto logu. Līdz vienā brīdī vairs nebija māju ar logu rūtīm.
Arī mana drauga vasarnīca nebija žēlota. Visas logu rūtis izbirušas. Ieraudzīju viņu domīgu sēžam pagalmā. Viņš šķita nedaudz apjucis, mani ieraugot, un izskatījās aizmirsis par mūsu sarunāto tikšanos. Vien pēc īsa brīža viņš pārvarēja apjukumu, nosēdināja mani pie galda pagalmā un teicās, ka atnesīs kādu cienastu.
Kad sākotnējais mulsums bija pārvarēts, jautāju, kas tad īsti ir noticies. Izrādās, pie vainas bija 3 pagājušonedēļ krastmalā izskalotas krievu mīnas. Bīstamie objekti, protams, nevarēja pludmalē stāvēt ilgi, un vakar pie to iznīcināšanas pieķērās vācu armijas inženieri. Visiem Jaundubultu iedzīvotājiem bija piekodināts, lai logus tur vaļā, citādi tie varot izbirt. Tomēr sprādziens izradījās daudz jaudīgāks, nekā plānots. Pat logu atvēršana neglāba no rūšu izkrišanas, un tagad lielākā daļa Jaundubultu namu ir bez logiem.
Jau vēlāk, pēc garākām sarunām pie tējas, abi aizgājām līdz liedagam. Tur smiltīs varēja redzēt 3 pamatīga izmēra caurumus. Nopietni cietusi bija arī blakus esošā Sokolovskas kūrmāja. Sienā, kas pavērsta pret jūru, bija izrauti pamatīgi caurumi. Draugs vien nopūtās un teica, ka laikam jau jāpierod pie šādām skādēm. Šīs noteikti neesot vienīgās mīnas jūrā, kuras viļņi jebkurā brīdī var iznest krastā.
*1918. gada 6. augusta ieraksts dienasgrāmatā.
