Antonija Priede
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Ir publicēta jaunās Vācijas valdības miera programma. Svarīgākie punkti attiecināmi uz to, ka Vācija vēlas iestāties par tautu pašnoteikšanās tiesībām. Gan rietumos – Elzasā un Lotringā, gan austrumos – Baltijā, Lietuvā un Polijā, reģionu un valstu nākotni ir plānots noteikt ar plebiscītu palīdzību.
Tāpat jaunā Vācijas valdība izturas simpātiski pret ASV prezidenta Vūdrova Vilsona idejām. Vācija pauž gatavību atbalstīt Tautu savienības dibināšanu un aicina ASV prezidentu uzņemties miera sarunu vadīšanu.
Jaunais kanclers fon Bādens savā uzsaukumā aicina visas puses pārtraukt asinsizliešanu un noslēgt tūlītēju pamieru virs zemes, jūrā un gaisā. Tik nopietns pieteikums mieram līdz šim nav izteikts. Agrāk miera sarunas norisinājās aizkulisēs, bet tagad pats Vācijas kanclers pieprasa tūlītēju pamieru.
*1918. gada 7. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.
