Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Šogad Līgo un Jāņu svētki aizvadīti pieticīgāk kā citus gadus. Neskatoties uz trūkumu, visi cenšas kaut ko labāku uzlikt galdā, tomēr mielasti ne tuvu nav tik glauni kā iepriekšējos gadus. Pat labu alu dabūt ir grūti. Tāpēc, lai novērstu domas no trūkuma materiālajā pasaulē, dažādi kultūras pasākumi steidz dot piepildījumu garam.
Asprāši par godu šiem Jāņiem sacerējuši dažādas tagadnes apstākļiem atbilstošas Jāņu dziesmas. Viena zobojas par jauno kalendāru un to, ka tik nebūs 2 Jāņi jāsvin, pat ja īsti nav ko ēst:
Es šos Jāņus gauži raudu,
Ka man laiki sajukuši.
Cērt uz pusēm mieža graudu;
Divi Jāņi sanākuši.
Cita dziesma atkal stāsta par to kā svinētājiem šogad jāizlīdzas ne tikai ar alu, bet arī ar kandžu, lai būtu kādas cerības uz lustīgu prātu. Un pat tad, dzeramā var izrādīties par maz:
Ciema ļaudis slaidi dzēra
Brūnu alu, brūnu kandžu.
Jods tos miežus, rudzus spēra,
Ja es nepiedzeršos, Andžu!
Tādi mums tie Jāņi šogad.
*1918. gada 24. jūnija ieraksts dienasgrāmatā.
