Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Šodien "Līdumā" liels raksts par notikumiem Igaunijā. Sekas šim rakstam ir paredzamas – tēvs visu vakaru to vien darīja, kā stāstīja par notikumiem Igaunijā.
Lielinieku darbības Igaunijā bijušas daudz skarbākas nekā Vidzemē. Iemesls esot bijusi vietējo muižnieku saziņa ar Vāciju. Muižnieki aicinājuši Vāciju ātrāk uzbrukt Krievijai un dalījušies ar slepenām ziņām. Saziņu atklājuši igauņu lielinieki un nosaukuši to par sazvērestību. Sodot par sazvērestību, visa muižnieku kārta pasludināta ārpus likuma un veikti masu aresti. Lielinieki esot apcietinājuši arī vairākus pilsoņu pārstāvjus. Sarkanais terors Igaunijā sākās daudz ātrāk nekā Vidzemē.
Tēvu sajūsmināja Igaunijas neatkarības centieni. Lielinieku atkāpšanās esot devusi iespēju pasludināt Igaunijas neatkarību. Pagaidām nekas vairāk par neatkarības pasludināšanu nav noticis, tomēr ir cerība. Igauņu politiskās partijas esot vienotas savās prasībās. Vācijas valdībai tiekot iesniegtas petīcijas atzīt Igaunijas neatkarību. Ja šādi igauņi turpinās cīnīties, tad, pat neskatoties uz muižnieku pretestību, ir cerība.
Tēvam nākas ar nožēlu atzīt, ka diemžēl Latvijā šāda vienota nostāja vēl nav iespējama. Esam pārāk sadalīti – gan teritoriāli, gan idejiski. Vienotas politikas trūkums šobrīd esot latviešu lielākā nelaime.
*1918. gada 19. marta ieraksts dienasgrāmatā.
