Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Kādu laiku nebija sanācis izmantot ormaņa pakalpojumus Mītavā. Tāpēc, kad šodien beidzot radās nepieciešamība nobraukt garāku gabalu, labprāt patērzēju ar kučieri. Viņi vienmēr ir labāk informēti par jebkuru avīzi vai ziņojumu stabu.
Šoreiz gan nesanāca parunāt par plašākām tēmām, jo mans ormanis visu ceļu sūkstījās par zirgu zagļiem. Zirgus tagad zogot kā vēl nekad. Esot tik traki, ka gan viņš, gan citi zirgu īpašnieki tagad guļot staļļos. Šādā veidā viņš pats jau esot vienu zagļu grupu aizbaidījis. Tomēr arī te neiztikt bez riska, jo ne visi zagļi mūkot prom, citi esot gatavi ķerties pie varmācības. Ik pa laikam varot dzirdēt par kādu smagi piekautu vai pat nosistu zirgu sargu.
Manam ormanim šķiet, ka vismaz daļu no zirgiem piemeklējot gaužām nelāgs liktenis. Tā kā lopu uzskaite ir stingra, tad pārdot tālāk zirgu citiem uzpircējiem neesot nemaz tik viegli. Vācieši esot reģistrējuši visus lopus Kurzemē, un jauna uzrašanās saimniecībā izraisot aizdomas. Kučieris domājot, ka zagļi zirgus nokaujot un gaļu pārdodot melnajā tirgū. Tāpēc nelietība esot dubulta – ne tikai skāde nodarīta saimniekam, bet arī lopiņš beigts.
*1918. gada 23. jūlija ieraskts dienasgrāmatā.
