#LV99plus: Goldingenā rosina nodibināt «Apvalkātu drēbju izmantošanas biedrību»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Marija Bērza

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.

Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.

Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils. 

Mīļo māsiņ,

Vakar pavadīju tēvu uz visnotaļ amizantu pasākumu rātsnamā. Pirms trim dienām

tēvs saņēma ziņu, ka viņam kā amatniekam ir obligāti jāapmeklē lekcija ‘’Taupība, uzvaras garants’’.

Zinot, ka es praktiski neeju ārā no mājām, tēvs uzstāja, ka man esot jānāk līdzi. Tā kā es vedu mūsu grāmatvedību, man bija grūti atteikt.

Lekciju vadīja jauns virsnieks, un to jau no paša sākuma uzjautrinošu padarīja viņa akcents. Brīžiem bija grūti saprast, ko virsnieks vēlas mums pateikt.

Neliels skandāls sākās pēc tam, kad virsnieks ierosināja atdarināt Berlīnes piemēru un arī Goldingenā nodibināt ‘’Apvalkātu drēbju izmantošanas biedrību’’.

Vīra vietā uz lekciju bija atnākusi Millera kundze un, izdzirdējusi par šādu priekšlikumu, sāka skaļā balsī protestēt. Lai nu kas, bet kaut kādas civilizācijas paliekas karš neesot spējis iznīcināt. Millera kundzei piebalsoja vēl pāris dāmas, kuras bija aizvietojušas savus vīrus, un jebkādus virsnieka mēģinājumus nokārtot situāciju divtik sarežģīja viņa jokainā vācu valoda.

Tā arī netikām līdz lekcijas beigām, un es neko jaunu un vērtīgu par taupību neuzināju.

Sveicini vīru un bērnus,

Tava Marija

*Vēstule māsai Vilhelmīnei 1917. gada 6. novembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti