Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Fakts aiz stāsta: 1919. gada jūlija beigās sākās Bermonta afēras organizēšana. Sazvērestība paredzēja pasniegt Bermonta armiju kā daļu no pretboļševiskajiem spēkiem, kas pakļauta admirāļa Aleksandra Kolčaka tā dēvētajai ''baltajai'' valdībai. Lai padarītu stāstu ticamāku, vācu armijas kontrolētajās pilsētās Vācijas karogus nomainīja Krievijas karogi.
Situācija Mītavā ir nokaitēta. Vācu armija solās braukt mājās, bet nebrauc. Latvieši cer pārņemt varu, bet nevar. Tam visam pa vidu vēl krievu brīvprātīgie karavīri, no kuriem daļa nesatiek ar vāciešiem, bet daļa ar latviešiem. Klīst pat baumas par apšaudēm un kautiņiem starp dažādu pušu karavīriem.
Nedēļas laikā Mītavā notikušas arī divas dedzināšanas. Vācieši vaino latviešus, latvieši vaino vāciešus, bet nevienam nekas nav skaidrs. Ģenerālis fon der Golcs paziņojis, ka kārtības nodrošināšanai uzturēs stingru kara tiesu un nekārtības cēlājus gaidot nāves sods. Latvieši pret to protestē, sakot, ka vācieši nevar sākt spriest savu tiesu pār Latvijas pilsoņiem.
Protestiem, visticamāk, nebūs dzirdīgas ausis. Jau tagad vācieši ignorē Latvijas pagaidu valdības izsniegtos dokumentus un izsniedz paši savas personas apliecības. Arī Latvijas rublis jebkādās saskarsmēs ar vāciešiem nav atzīts kā maksāšanas līdzeklis. Tā vietā pamatvalūta Mītavā vēl arvien ir okupācijas laika ostrublis. Šur tur ar lielu piespiešanos pieņem arī cara un Kerenska rubļus. Bet Latvijas rubļus ne.
*1919. gada 8. augusta ieraksts dienasgrāmatā.
