Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Resursu taupīšana ir mūslaiku kredo. Ekonomēt, efektivizēt un pārizmantot. Gluži kā mantra. Ideju izteikšana ietaupījuma rašanai ir cēlākais no intelektuālajiem vingrinājumiem. Tāpēc nav jābrīnās, ka netrūkst jaunu ideju paudēju.
Viens no apspriestiem jautājumiem pēdējā laikā ir pulksteņu pārgriešana. Ideju, ka pulksteņa laika pielāgošana gadalaikam sniegs lielāku ekonomisko ieguvumu, noteiktās aprindās apsprieda jau pirms kara. Tomēr līdz politiskiem lēmumiem pulksteņu pārgriešana nenonāca. Nebija vajadzības.
Sākās karš. Pirmās ideju par labu atzina Vācija un Austrija. Vēl tagad atceros, ar kādām mocībām pagāja 1916. gada maija sākums, kad pirmo reizi bija jāpārgriež pulkstenis. Lai gan valdība solīja iespēju izbaudīt garos vasaras vakarus, pirmajā nedēļā izjutu nepatīkamu nogurumu. Slikto pašsajūtu papildināja vispārējs apjukumus. Netrūka cilvēku, kas bija aizmirsuši pārgriezt pulksteņus vai arī pārgrieza tos pārāk tālu. Kavētas tikšanās kļuva par normu.
Kaut kā ir izdevies pierast pie jaunās kārtības. Bet tagad ar jaunām idejām nāk klajā vēl aizrautīgāki ekonomētāji. Viņi uzskata, ka mūslaiku industriālā sabiedrība ir izlaista. Mēs esam pazaudējuši patieso dienas ritmu, kas valdīja senākos, ‘’labākos’’ laikos, kad mūslaiku lielpilsētas drīzāk atgādināja pastorālus ciemus.
Lai atgrieztos zaudētajā paradīzē, spožie prāti piedāvā pagriezt pulksteni vēl par 3 stundām uz priekšu. Tad darba diena sāktos laikā, kas līdz šim bija 6 no rīta. Cilvēki celtos kā mūki uz pirmo lūgšanu un liktos uz auss līdz ar saules rietu. Man kā ilgākas gulēšanas un vēlāku vakaru mīļotājam šīs idejas šķiet kā nepatīkami šausmu stāsti.
*1918. gada 5. septembra ieraksts dienasgrāmatā.
