Sadaļas Sadaļas

#LV99plus: Daugavmalas tvaikoņu piestātni ir pārņēmis agresīvu spekulantu pūlis

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Antonija Priede

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Visnotaļ amizants skats vērojams Augsburgas tvaikoņu sabiedrības piestātnē Daugavmalā. Tur pienāk tvaikoņi no Jelgavas un Jūrmalas. Bieži rīdzinieki izmanto iespēju, lai abos pieturas punktos iegādātos kādu Rīgā nepieejamu produktu. Vai arī jūrmalnieki un jelgavnieki vienkārši ved ciema kukuli, apciemojot draugus un radiniekus.

Attiecīgi no tvaikoņa daudzi cilvēki nokāpj ar pārtikas produktiem. To ir ievērojuši uzpircēji, kuri redz iespēju iegūt jaunu spekulācijas preci. Tagad no tvaikoņa izkāpušos pasažierus tūlīt sagaida neliels pūlis ar aktīviem spekulantiem. Viņi cenšas pārbļaut viens otru, solot samaksāt par saiņiem prāvas summas. Daži patiešām piekrīt, bet lielākā daļa ignorē uzpircējus.

Tāpēc aktīvākie spekulanti, lai nepaliktu bešā, ķeras pie agresīvām metodēm. Viņi katrs nolūko savu upuri, kuram ieķeras paunā, prasot, kas tur iekšā, un vicina marku žūksni gar degunu. Uzstājība nenorimst vēl labu gabalu prom no piestātnes, un pasažierim ir jāpieliek liela enerģija, lai no nelūgtā pavadoņa atgaiņātos.

Šodien pat redzēju, kā kāda zolīdi ģērbta kundze uzmācību neizturēja un iecirta nepiekāpīgam jaunietim pamatīgu pļauku. Tas nepalika atbildi parādā – nolamāja kundzi par ‘’vecu geišu’’ un novēlēja, lai tik neaizrijas ar rokās nesto maizes kukuli.

*1918. gada 16. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt