#LV99plus: Cukura deficīts spiež apsvērt alternatīvus ievārījumu konservācijas līdzekļus

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Marija Bērza

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.

Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.

Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils. 

Pagaidām dzīvi dara vieglāku ogu, augļu un citu labumu pārpilnība. Ja nav nekā cita, ko uzkost, vismaz ir āboli. Bet ražas laiks nav ilgs, tāpēc ikviens prātīgs cilvēks cenšas atrast veidus, kā uzkrāt ziemai. Pirms kara visi, daudz nedomādami, vārīja ievārījumus, bet diemžēl tagad vienkāršos veidos tas nav iespējams. Cukura praktiski nav, un arī citu agrāk ierastu konservantu trūkst.

Situāciju cenšas glābt Vācijas ķīmiķi. Viņi sparīgi meklē jaunas iespējas, kā izmantot zinātni sadzīves problēmu risināšanai. Viens no izdomātajiem risinājumiem ir nātrija benzonāts. Nebiju nekad agrāk par tādu vielu dzirdējusi, bet, kā raksta avīzes, tas esot efektīvs veids, kā konservēt augļu un ogu ievārījumus. Atliekot vien izšķīdināt brīnumvielu attiecīgā daudzumā ūdenī, kurā plānota ogu vārīšana.

Pie mums pagaidām vēl benzonātrijs nav pieejams lielos apjomos. Kā runā, tad varot nedaudz nopirkt aptiekās. Bet līdz ar ziņu izplatīšanos sagaidāms arī tā deficīts. Tomēr pastāvot cerība, ka, pieaugot pieprasījumam, arī pie mums varētu ieplūst lielākos daudzumos jaunais konservants.

*1918. gada 9. augusta ieraksts dienasgrāmatā.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti