#LV99plus: Cēsu skauti veido brīvprātīgo vienības kārtības uzturēšanai pilsētā

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Andrejs Kalniņš

Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Vēl pirms krēslas iestāšanās gar manu sētu lepni stumjam velosipēdu ieraudzīju savu bijušo skolas biedru mazo Jāni. Sen nebiju viņu saticis, kā arī man ļoti interesēja kāpēc viņš ziemas dienā stumda divriteni. Paķēris kamzoli, skrēju ārā un uzsaucu sveicienu.

Jānis atmeta pretī laba vēlējums un apstājās pagaidīt mani. Daudz nevilcinoties, prasīju, kur tad šis ar riteni sataisījies doties. Jāni sajūsmināja iespēja klāstīt par savu jauno nodarbi. Izrādās, viņš nesen ir iestājies Cēsu latviešu skautu pulciņā. Un tagad skauti ir vienojušies sniegt atbalstu Latvijas valstij likuma kārtības uzturēšanā. To viņi darīs patrulējot pa Cēsu ielām, uzmanot, lai nenotiek nekārtības.

Atsevišķi izdalīts arī ir velosipēdistu pulciņš, kuri, kad laika apstākļi to atļaus, apbraukās pilsētu. Lai iekļautos šajā grupā, Jānis bija izlūdzies atļauju izmantot tēva velosipēdu. Sākotnēji tēvs bijis skeptisks, bet redzot dēla degsmi piekāpies. Jaunais statuss Jānī raisa lielu lepnumu.

Noklausījies Jāņa stāstu, iegrimu pārdomās. Arī man gribētos kā aktīvi palīdzēt Latvijas valstij. Lai stātos skautos arī esmu nedaudz par vecu. Vislabāk, ietu stāties Cēsu rotā par karavīru, bet māte ir kategoriski pret. Tēvs gan šad un tad izsakās, ka nebūtu slikti iemācīties militāras iemaņas. Bet ik reizi, kad to dzird māte, izceļas pamatīgs strīds.

*1918. gada 8. decembra ieraksts dienasgrāmtā.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti