Sadaļas Sadaļas

#LV99plus: Cēsu apriņķī uzsāks nemobilizēto vīriešu militāro apmācību

Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Andrejs Kalniņš

Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.

Saziņas medijs projektā #LV99plus - ieraksti dienasgrāmatā.

Adrejam ir arī savs "Facebook" profils.

Fakts aiz stāsta:  Jau 1919. gada martā padomju valdība bija veikusi mobilizāciju, iesaucot vīriešus vecumā no 20 līdz 30 gadiem armijā. Pasliktinoties situācijai frontē, maijā padomju valdība  uzsāka īstenot plānus par vecāko skolas zēnu un vīriešu vecumā pēc 30 apmācīšanai militārajās iemaņās.

Cēsu kara nodaļa ir izdevusi biedējošu pavēli. Visiem Cēsu apriņķa pagastiem ir līdz 10. maijam jāiesniedz saraksts ar kara lietās neapmācītajiem vīriešiem vecumā no 16 līdz 40 gadiem. Tā kā liela daļa vīriešu vecumā no 20 līdz 30 gadiem ir mobilizēti, šī pavēle pamatā attiecas uz maniem vienaudžiem, kā arī tiem, kam pāri trīsdesmit. Pēc reģistrēšanās sekos tālāki norādījumi par apmācību.

Reģistrēšanās un apmācības nav vēl mobilizācija. Tomēr vēsts raisa bailes. No apmācības līdz nosūtīšanai uz fronti ir viens solis. Starp maniem skolas biedriem un draugiem šī ir apspriestākā ziņa. Neviens no mums nevēlas karot lielinieku pusē. Tā vietā mēs gaidām atbrīvotājus no Valkas. Bet tagad mūs grib piespiest ar viņiem karot.

Tikpat satraukta ir māte. Viņa pēdējās dienas ļoti raizējas. Turpretī tēvs iesaka, cik vien iespējams, vilcināt laiku. Man pašam ir jāiesniedz ziņas par sevi un, tēvaprāt, labāk nokavēt termiņu un saņemt sodu. Varbūt pat līdz brīdim, kad nonāks pie lemšanas par soda mēriem, latviešu un igauņu nacionālie spēki jau būs klāt, un padomju varai vairs nebūs nekādas nozīmes.

*1919. gada 5. maija ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt