Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Kopš Rīgas zaudēšanas Cēsis ir no mazpilsētas pārvērtušās par īstu metropoli. Ne miņas no agrākā miera, ielas pilnas cilvēku, un mums puikām patīk. Ir notikumi un piedzīvojumi.
Bet šādai straujai izaugsmei seko arī savas problēmas. Viena no smagākajām ir dažādas slimības, kas izplatās zibenīgā ātrumā.
Sevišķi tīfs, kas ir ļoti smaga problēma. Jau vairāki klasesbiedri ir saslimuši un pašu ar sāk pārņemt bažas par savu veselību.
Šīs problēmas nav palikušas nepamanītas arī lielinieku varai. Neko daudz jau viņi darīt nevar, bet jāatzīst, vienu prātīgu soli viņi sākuši spert. Turpmāk tiks stingri uzraudzīts tas, kā tiek tukšotas pilsētas atejas bedres.
Iemesls pamatots - daļa māju saimnieku kļuvuši pilnīgi pavirši un bezkaunīgi. Tā kā vairs nav stingra kārtība, tad katrs dara, kā vien iegribas. Ja grib izgāzt atkritumus vai atejas bedres saturu pāri sētai, tad līdz šim šķēršļu nekādu. Un brīžos, kad sniegs nedaudz atkūst, pilsētu pārņem neciešama smaka. Nemaz nerunājot par labvēlīgu vidi ļaunākajām slimībām.
*1918. gada 1. februāra ieraksts dienasgrāmatā.
