Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Sestdienas rītā pēkšņi sajutos gaužām vājš, un pēc brīža mani pārņēma spēcīgs drudzis. Māte, ieraudzījusi mani, kļuva pavisam bāla un tūlīt pat pavēlēja tēvam meklēt ārstu. Turpmāko dienas daļu atceros vien pavisam miglaini. Māte, šķiet, visu dienu pavadīja pie manas gultas, izrīkojot tēvu sagādāt visu nepieciešamo.
Ārsts ieradās vien pavisam vēlu vakarā un bez vilcināšanās noteica manu diagnozi – spāņu gripa. Viss, ko ārsts pēdējo nedēļu darot, ir ar spāniešu gripu sirgstošo pacientu apskates. No agra rīta līdz pat vēlai naktij – tik smagi skartas ir Cēsis un tuvākā apkārtne.
Mātes pūliņi ir nesuši panākumus, un šodien jutos pat tīri labi. Gribēju apliecināt savu atgūto labsajūtu – devos pie brokastu galda un mātei teicu, ka šodien jūtos gana labi, lai dotos uz skolu. Mana apņēmība it nemaz neizpelnījās mātes atzinību. Viņa paķēra mani aiz elkoņa, tūlīt pat aizvilka atpakaļ uz gultu un nolamāja par karstgalvi.
Ārsts esot stingri piekodinājis, ka spāniešu slimība ir viltīga. Pēc pirmā karstuma pārvarēšanas varot šķist, ka sasirgšanas grūtākais brīdis ir pāri. Tomēr tie ir maldi. Patiesībā tieši tad sākoties slimības bīstamākā daļa. Tā turoties vēl vairākas dienas, un lieka piepūle varot izsaukt drudža atgriešanos ar daudz negantāku spēku. Bieži gripai pievienojas arī plaušu karsonis, un tad nāve jau ir pavisam tuva.
Liela daļa no gripas pļautajiem no dzīves šķiroties tieši piesardzības trūkuma dēļ. Gulētu kārtīgi gultā vēl nedēļu – viss būtu labi. Sevišķi daudz mirušo ir starp lauciniekiem. Šobrīd ir ražas laiks, un lauku saimnieki un laukstrādnieki pēc pirmā drudža pārvarēšanas bieži uzskata, ka kavēt lauku darbus vēl vairāk nedrīkst. Nostrādā pilnu dienu uz lauka, bet naktī karstuma viļņi atgriežas ar vēl lielāku spēku. Atkārtotais slimības uzplaiksnījums ir tik ass, ka pat spēcīgi un jauni cilvēki to nespēj pārdzīvot. Būs man vien jāpaliek mājās, mierīgi guļot. Vismaz varēšu mierīgi grāmatas palasīt!
*1918. gada 15. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.
