#LV99plus: Cēsīs bez neviena šāviena ienāk lielinieki

Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Cēsis ir kritušas lielinieku rokās bez neviena šāviena. Vakar jau no paša rīta pilsētu pameta pēdējie vācu karavīri. Viņus piesegt no Rīgas bija ieradušies vācu ''dzelzsdivīznieki''. Pēc skata nopietni un spējīgi karavīri. Uz brīdi pat šķita, ka viņi varētu aizstāvēt mūs. Cēsu pašaizsardzības rotas vīri un pilsētas vadība devās noskaidrot situāciju, bet atbilde bija skaidra. Dzelzsdivīzijas karavīri te atrodas tikai tādēļ, lai piesegtu savējo atkāpšanos. Kad pēdējais Cēsīs nomitinātais karavīrs iekāpa vilcienā, Dzelzsdivīzija raiti pameta savas pozīcijas.

Andrejs Kalniņš

Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.

Saziņas medijs projektā #LV99plus - ieraksti dienasgrāmatā.

Adrejam ir arī savs "Facebook" profils.

Palikuši vieni, Cēsu pašaizsardzības rotas karavīri bija grūtas izvēles priekšā. Mēģināt aizstāvēt Cēsis vieniem pašiem vai atkāpties Rīgas aizstāvībai. Pēc ilgām runām gan savā starpā, gan ar pilsētas pilsoņu pārstāvjiem, tostarp manu tēvu, tika pieņemts smags lēmums.

Cēsu pašaizsardzības rota pilsētu atstās. Ne tāpēc, ka trūkst drosmes – ikviens no rotas vīriem esot gatavs mirt par dzimteni -, bet gan aiz bažām par Cēsu iedzīvotāju likteni.

Pilsēta kaujās būtu nopostīta, un pēc tam Cēsu iedzīvotājus sagaidītu baisa atriebība.

Un tad nāca lielinieki. Biju dzirdējis, ka lieliniekiem esot diži bruņu vilcieni. Lai ko ar māte neteiktu, ar draugiem devāmies novērot naidnieku ienākšanu. Bet solītā bruņu vilciena vietā mūs sagaidīja pavisam necils lielinieku avangards. Lokomotīve pilsētā ievilka trīs platformas, uz kurām bija uzkrauti smilšu maisi.

Arī turpmāk pilsētā ieplūdušie lielinieku spēki nekādi dižie neizskatījās. Domāju, mūsu sargi būtu šiem pamatīgi sadevuši iekšā. Un varbūt arī tūlīt sados. Jo jāšaubās, ka lielinieki pēkšņa uzbrukuma gadījumā spētu pilsētu noturēt. Cerams, šis lielinieku valdīšanas laiks būs vēl īsāks par iepriekšējo!

*1918.gada 23.decembra ieraksts dienasgrāmatā

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti