#LV99plus: Cēsīs bēru procesija pirmajiem pilsoņu karā kritušajiem strēlniekiem

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Andrejs Kalniņš

Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Lielinieki arī bēres māk pārvērst par politiku. Ja vien, protams, lielu mītiņu bez pašiem nelaiķiem var nosaukt par bērēm.

Pie Donas esot krituši divi 3. Kurzemes pulka strēlnieki, un tagad viņi ir pasludināti par tautas varoņiem un pirmajiem ‘’kontrrevolūcijas upuriem’’ no strēlnieku vidus.   

Vispirms pie Cēsu baznīcas novācās pamatīgs pūlis. Tad visi pacēla savus sarkanos karogus un garā procesijā sēru marša pavadībā devās uz kapsētu. Šis skats mums ar Freimani likās reizē savāds un intriģējošs. Tāpēc izlēmām doties līdzi un redzēt, kas tad notiks tālāk. Vai patiešām kaut ko arī guldīs zemē.

Kapsētā procesija pārvērtās lielā politiskā mītiņā. Runātāji teica kaislīgas runas par to, ka šis nodarījums ir nepiedodams. Tagad esot pienācis laiks atriebībai. Imperiālisti esot jāiznīcina, un revolūcija uzvarēs. Pūlis šīs runas atbalstīja ar skaļiem aplausiem un bļāvieniem. Daži pat apraudājās.

Bet mums ar Freimani par lielu vilšanos zemē tā arī neko neguldīja. Pēc kāda brīža mums abiem visas tās runas apnika un devāmies atpakaļ uz pilsētu. Tēvam gan labāk par šo visu neko nestāstīšu. Citādi vēl dabūšu kāvienu par dalības ņemšanu šādā kapu apgānīšanā.

*1918. gada 13. februāra ieraksts dienasgrāmatā.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti