#LV99plus: Brēmenes birģermeistars viesojas Rīgā un iedzen naglu Dzelzs zemessargā

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Antonija Priede

Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Vācu ampelēšanās ap jaunuzstādīto kara statuju, tā saukto Dzelzs zemessargu, ir neciešama. Šodien visa satiksme pa Aleksandra ielu nobloķēta, jo tur notiekot vareni liels pasākums. Brēmenes birģermeistars dzīšot goda naglu. Visīstākais cirks.

Visi stāv un priecājas, un, kad vecais vecis beidzot naglu iemocījis, skaļi uzgavilē. Tam seko uzruna par Hanzas vēsturisko vienotību, kas vēl vairāk ceļ skatītāju sajūsmu. Lielākā daļa Rīgas vāciešu ir nonākuši tādā kā sapnī. Stāsta viens otram fantāzijas par dižās vēstures atgriešanos, kamēr pasaule apkārt brūk.

Protams, latvieti pasākumā neatrast. Tikai paši lielākie līdzskrējēji piedalās šajās izdarībās. Pārējie klusi smīkņā, ka tik varenais dzelzs zemessargs drīzāk nav koka Fricis.

*1918. gada 14. septembra ieraksts dienasgrāmatā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti