Jekaterina Pavlova
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Jekaterina Pavlova ir Dvinskas cietokšņa kara hospitāļa žēlsirdīgā māsa. Dzimusi Daugavpilī 1892. gada 3. martā. Sākoties karam pieteicās kļūt par žēlsirdīgo māsu un pēdējo pusotru gadu strādā Dvinskas cietokšņa kara hospitālī. Jekaterina sarakstās ar savu māsu Antoņinu (29 gadi), kura kopā ar vīru inženierī Sergeju (33 gadi) evakuācijas līdz ar industrijas iekārtu izvešanu. Māsa ar vīru Sergeju kara laikā dzīvo Kazaņā.
Jekaterinai ir arī savs "Facebook" profils un viņa ar domubiedriem diskutē vēstures telpā "Dzīvā vēsture".
Ir piepildījušās manas ļaunākās nojautas. Boļševiki nonāvējuši caru. Jau mēnešiem ilgi klīda baumas, ka cars varētu būt miris. Bet līdz šim boļševiki jebkuru šādu apgalvojumu cītīgi noliedza. Tagad vairs šaubu nav. Aizvakar visas boļševiku avīzēs bija publicēta oficiāla ziņa, ka 16. jūlijā, balstoties uz Urālu Padomes prezidija rīkojumu, Jekateringradā caram ir izpildīts nāvessods.
Kamēr boļševiku prese sajūsminās par ‘’sasniegumu’’, vācu avīzēs nostāja ir dažāda. Daļa ar cieņu atskatās uz Nikolaja valdīšanas laiku, atzīstot, ka viņš bija nevainīgs moceklis, kurš kritis par upuri barbariskai rīcībai. Patiess kauns, ka kaut kas tāds varēja notikt manā mīļajā Krievijā. Modernajā laikmetā tik nekrietni valdniekus neuzdrošinās sodīt pat turki un ķīnieši.
Kamēr daļa skribentu izturas ar cieņu pret cara personu, citi cenšas izdabāt vācu propagandas līnijai. Un šajos rakstos pat cara nāvi izmanto, lai uzveltu vainu sabiedrotajiem. Viņi esot vainojami, jo atbalstījuši čehu-slovāku leģionu, kura uzbrukums Jekateringradai izraisījis slepkavību. Šādi rakstīt tik smagā brīdī ir apkaunojuši. Kaut elementāras manieres un cieņa prasītu izvairīties no traģēdijas izmantošanas kara laiku politikai.
Vienīgā cerība, ka tauta, redzot tik atklātu netaisnību, saviļņosies un gāzīs boļševikus. Visi boļševiki ir jāved uz karātavu stabiem. Patriotiem vajag jaunu līderi, kas spēs mūs atbrīvot no sloga. Varbūt par simbolu ir jākļūst pārējai cara ģimenei. Cik zināms, tad cara ģimene esot vēl sveika un vesela. Lai arī cik zvērīgi būtu boļševiki, mana ticība cilvēciskajam liek domāt, ka cara bērniem viņi pirkstu nepiedurs.
*1918. gada 22. jūlija ieraksts dienasgrāmatā.
