Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Vadošo latviešu sabiedrisko darbinieku vidū nav vienprātības par to, kādai būtu jābūt kopējai politiskajai nostājai. Vieni uzskata, ka vajag stingri uzstāt uz tautu pašnoteikšanās principu, kuru tagad pie miera sarunām piesauc Vācija. Tāpat Austro-Ungārijas tautas ir sākušas pieteikt neatkarību no impērijas, un neviens viņas neaptur. Kāpēc latviešiem nedarīt tāpat? Tikmēr citi uzskata, ka labāk vāciešiem uz ecēšām nelekt. Vajag samiernieciski strādāt kopā Baltijas valsts veidošanai. Vienīgi vācieši varot mūs pasargāt no lielinieciskuma.
Mans tēvs par šādu bezrīcību ir sašutis. Viņš norāda uz Igauniju, kur bijušais Rēveles mērs Jāns Poska kopā ar citiem nacionāli domājošiem politiķiem ir uzsācis cīņu par Igaunijas neatkarību. Poska rūpējas par dažādu uzsaukumu izplatīšanu igauņu vidū, tostarp pieprasot tūlītēju Igaunijas neatkarību un Vācijas armijas atkāpšanos. Un vācieši skrejlapas ļaut dalīt, nedz Posku, nedz viņa sabiedrotos cietumā neliekot. Pat tieši otrādi, plānojot iepriekš apcietinātos igauņu nacionālos politiķus atbrīvot.
Mums, latviešiem, vajag darīt tāpat un nebaidīties. Viņaprāt, cerība esot Demokrātiskais bloks, kura biedri ir atklāti paziņojuši par atbalstu neatkarīgai Latvijai. Bet vajagot iet tālāk un nest ideju par brīvu valsti tautās tāpat, kā to dara igauņi. Citādi lielākā daļa latviešu, sabiedēti ar lieliniekiem, nostāsies vācu pakaļskrējēju pusē.
*1918. gada 2. novembra ieraksts dienasgrāmatā.