#LV99plus: Bēgļi iztirgo savu iedzīvi Jurģu gadatirgū

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Andrejs Kalniņš

Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

It kā viss šobrīd notiek pēc jaunā kalendāra, bet Jurģus gan nez kāpēc svinam pēc vecā. Atkal galvā iestājas sajukums. Vai patiešām nevar pie viena kalendāra pieturēties. Bet jebkurā gadījumā - par godu svētkiem šajās dienās visā Vidzemē notiek Jurģu gadatirgi.

Līdz šim Jurģu gadatirgus vienmēr ir bijis tīri jautrs pasākums. Silts laiks, jautrība un dažādas izdarības. Pat vēl pagājušogad gāja tīri lustīgi. Tāpēc ar draugiem cerējām, ka šogad būs interesants pasākums. Man no tēva pat bija izdevies dabūt 2 rubļus, kurus cerēju tirgū prātīgi notērēt.

Nekas no plāniem nesanāca. Tik pliekanu gadatirgu vēl nebiju redzējis. Nekādu našķu, interesantu preču vai jautru atrakciju. Ēdienu kā tādu gandrīz vai nekur nevarēja nopirkt. Vien vairāki koka karošu un skārda trauku tirgotāji. Un tam visam pa vidu bēgļi, kuri iztirgo savu pēdējo mantību. Patiesi skumjš skats. Nomāca jebkādu lusti. Uzkavējāmies vien neilgu laiku un izlēmām, ka šeit patiesi nav ko darīt. Tā arī nenotērēju savus 2 rubļus.

*1918. gada 3. maija ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti