Sadaļas Sadaļas

#LV99plus: Baltijas zemes komiteja cer piedzīt no Krievijas 1. pasaules kara laikā zaudētās vērtības

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Antonija Priede

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Rīgas ietekmīgākie pilsoņi cer izmantot Baltijas zemes komiteju Rīgā, lai atgūtu no Krievijas zaudētās vērtības. Ko atgūt ir patiešām daudz. No Rīgas vairāk nekā 370 lielajām rūpnīcām 1915. gadā uz Krieviju pilnībā evakuēja 57, bet pa daļai 184. Lielākā daļa no rūpnīcām tā arī nekad neuzsāka darbu evakuācijas vietās, un pa noliktavām visā Krievijā ir izsētas vērtīgas ražošanas iekārtas.

Tāpat Krievijas bankās ir iesaldēts liels baltiešu kapitāls, vērtspapīri un citu vērtību depozīti. Neskaidrs ir arī Baltijas iedzīvotājiem Krievijā piederošo zemes īpašumu statuss un daļas dažādos uzņēmumus. Noklīdis ir arī Rīgas komunālais īpašums, tostarp Rīgas baznīcu zvani.

Zemes komiteja solās darīt visu, lai atgūtu pēc iespējas vairāk. Cīņa par bagātību atgūšanu ir uzsākta divos laukos – noguldījumos un kara postījumu kompensācijās. Ai, cik gan Rīgas pilsonība ir naiva. Lielinieki nicina viņus un darīs visu, lai neizpildītu nevienu no prasībām. Tad jau drīzāk viņi atnāks uz Rīgu un atnesīs revolūciju šeit. Zinātu Rīgas kungi, ar ko viņiem darīšana Krievijā, pat netērētu ne minūti sava laika.

*1918. gada 23. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt