Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Studenti nesnauž, un aktīva politiskā darbība norisinās pie Baltijas Tehniskās augstskolas. Pagājušajā nedēļas nogalē augstskolas studenti sasauca divas sapulces. Pirmajā latviešu studenti vienojās par atbalstu Tautas padomei un pagaidu valdībai kā vienīgajam valdības orgānam līdz Satversmes sapulces sasaukšanai.
Par daudz pretrunīgāku izvērtās kopējā augstskolas studentu sapulce. Tur par strīdu iemeslu kļuva valodas jautājums. Latviešu un pārējo tautību studenti vienojās iet kopējā blokā pret vāciešiem un tos pārbalsoja, par mācību valodu nosakot krievu valodu. Šāds lēmums izsauca lielu vācu studentu sašutumu, tiem demonstratīvi pametot sapulces telpas. Promgājējus pārējie studenti pavadīja ar saucieniem ‘’Счастливый путь въ Германiю!’’**.
*1918. gada 26. novembra ieraksts dienasgrāmatā.
**Laimīgu ceļu uz Vāciju!
