#LV99plus: Ar baznīcas zvanu skaņām Rīga svin uzvaru

Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919.gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Antonija Priede

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Vakardiena pagāja lielā neziņā, klausoties tālos kauju trokšņus no Pārdaugavas. Rīta stundās kara kuģu raidītās kanonādes atbalsojās pār pilsētu. Ap pusdienlaiku varēja sākt sadzirdēt attālas ložmetēju zalvju skaņas. Tās palika ar vien skaļākas, un ap krēslas stundām šķita, ka šauj tepat, netālu. Viss, ko mēs rīdzinieki varējām darīt, bija klausīties un gaidīt. Vien ar apjausmu, ka, ļoti iespējams, tiek izcīnīta izšķirošā uzvara.

Mokoša neziņa pagaisa šorīt. No baznīcu torņiem sāka skanēt zvani un mūzika. Jo tajās baznīcās, kur zvanus 1915. gadā izveda uz Krieviju, torņos bija uzkāpuši nelieli orķestri, kas spēlēja jautrus maršus. Šādi Rīgu visu rītu pildīja melodiju un dārdu sajaukums. Cilvēki uz ielām viens otru apsveic, un gaisotne ir saviļņojuma pilna. Skaista diena!

*1919. gada 11. novembra ierkasts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti