Marija Bērza
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.
Kurzemes vāciešu noskaņojumu nomāc ziņas par vācu armijas uzbrukumu apsīkumu Rietumu frontē. Vēl pirms mēneša šķita, ka tūlīt vācu armija iesoļos Parīzē un karš būs beidzies. Bet tad sekoja veiksmīgi sabiedroto pretuzbrukumi un armija bija spiesta atkāpties. Līdz ar to arī uzvara attālinās.
Lai veicinātu Vācijas panākumus, Kurzemes vācu muižniecība un pilsonība apspriež jaunu ideju – Kurzemes latviešu mobilizāciju frontes vajadzībām. Daudziem no latviešiem, kas atgriezušies no bēgļu gaitām, šobrīd nav iespēju iegūt darbu un pienācīgu iztiku. Tāpēc idejas autori uzskata, ka būtu prātīgi izmantot latviešus lietderīgi. Būtu atrisināta gan darba trūkuma problēma, gan veicināti vācu kara mērķi.
Pagaidām ideja nav guvusi atzinību nedz no latviešu, nedz vācu kara valdes puses. Latvieši saprotamu iemeslu dēļ karot nevēlas. Bet arī vācu kara valde nav sajūsmā par darbu, kas jāiegulda nemotivētu karavīru mobilizācijai. Tāpat pastāv nopietns risks, ka šādas iniciatīvas var izraisīt nemierus Baltijā, tādējādi vēl vairāk kavējot kara mērķu sasniegšanu.
*1918. gada 17. augusta ieraksts dienasgrāmatā.
