Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Izrādās, arī nauda var būt labs izejmateriāls rotu pagatavošanai. To parāda Rīgas rotkaļu izdoma. Viņi ir nonākuši pie secinājuma, ka no 1915. gadā izdotajām cara sudraba divdesmit kapeiku monētām var pagatavot tīri skaistas rotas.
No vienas divdesmitkapeiku monētas sanāk striķī iekarams kuloniņš, bet no vairāk monētām var jau veidot brošu. Vienkāršākie rotājumi - kā kuloniņš - maksā aptuveni rubli, bet par brošām cena pieaug daudz straujāk. Piemēram, no trīs 20 kapeiku monētām veidota broša maksā vismaz 6 rubļus.
*1918. gada 19. jūnija ieraksts dienasgrāmatā.