#LV99plus: Aicina uzmanīties no jauniešu bandām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Marija Bērza

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.

Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.

Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils. 

Tēva paziņa Grosvalds nesen saņēma atļauju braucienam uz Rīgu. Tagad viņš ir atgriezies un šodien bija tēvam stāstījis kā viņam tur ir gājis. Rīga izskatoties pagalam noplukusi, bet vistrakākais esot noziedzības pieaugums.

Tā kā ar darbu ir švaki un pārtikas arī maz, jauni latviešu vīrieši esot sākuši organizēt bandas, kuras apzogot mājokļus un aplaupot garāmgājējus. Šos bandītus nespējot savaldīt nedz policija, nedz armija. Visbīstamākais laiks Rīgā esot naktī no piektdienas uz sestdienu, tad visādas šausmu lietas notiekot. Tēvam Grosvalds esot teicis, ka bez vajadzības uz Rīgu braukt nevajagot un esot vien labi, ka militārā pārvalde neļaujot brīvi pārvietoties. Tā esot drošāk.

Prasīju tēvam, vai tad arī pašu nabaga Grosvaldu ar kāds aplaupījis. Tēvs teica, ka nē. Šos šausmu stāstus Grosvalds esot dzirdējis no kāda sava paziņas, kura noliktava aplaupīta. Aplaupītais esot Grosvaldam stingri piekodinājis, lai viņš uzmanoties no latviešiem, jo tie neesot valdāmi.

*1918. gada 8. aprīļa ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti