#LV99plus: Aicina bijušos virsniekus pierakstīties brīvprātīgo kārtībnieku vienībās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Antonija Priede

Antonija Priede

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Šodien uz Tērbatas ielas varēja redzēt lielāku pūli ar dažāda vecuma kungiem izejamās drēbēs un pat armijas parādes formās. Izrādās, vācu militārā pārvalde bija izsludinājusi 3. Kredītbiedrības telpās pierakstīšanos bijušajiem krievu armijas oficieriem. Oficieri pierakstoties norādīja savu dzīves vietu un gatavības pakāpi iesaistīties kārtības uzturēšanā.

Parunājos ar kādu vecāku, nu jau atvaļinātu latviešu kungu, kurš krievu armijā bija uzkalpojies līdz kapteiņa pakāpei. Viņš norādīja, ka gandrīz visi virsnieki uzskatot pierakstīšanos par goda lietu. Turpmāk tie, kas būšot spējīgi, varēs pieteikties kārtības uzturēšanā gan Rīgā, gan laukos. Mana sarunu biedra doma - nedrīkstot pieļaut lielinieciskuma sērgas izplatību Latvijā.

Sasaucu kunga teikto ar lasīto par Baltijas zemes padomes lūgumiem atstāt Latvijā Vācijas armiju un lielinieku aģitācijas lapelēm. Visi tik nepacietīgi gaidīja kara drīzas beigas. Bet tagad, kad Vācija, šķiet, kuru katru brīdi slēgs pamieru, neziņa rada vēl lielākas bailes daudzos, it īpaši turīgākajos.

*1918. gada 3. novembra ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti