Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Pēdējo nedēļu laikā tēvs ir aktīvi iesaistījies Latviešu zemnieku pabalsta komitejas darbā. Biedrība pa visu Vidzemi vāc līdzekļus un pārtiku bada mocītajiem Rīgas iedzīvotājiem. Īsajā darbības laikā komiteja ir savākusi vairākus simtus pudu rudzu, tomēr tēvs saka - tas esot daudz par maz.
Tā kā tēvs ir apņēmies segt manu skolas gada maksu, mana iesaiste visās viņa darbībās ir kļuvusi vēl lielāka. No manis sagaida strādīga asistenta darbu, un pāris palikušajās dienās līdz skolas sākumam esmu tēvam blakus ik uz soļa.
Piemēram, šodien man nācās iet tēvam līdzi uz komitejas biroja namu Vaļņu ielā 9. Tur man bija jānoklausās kāda agronoma Kārļa Ulmaņa lekcija par lauku kopšanas efektivitāti un pēc tam jādarbojas kā tēva sekretāram, klausoties lielo vīru runas.
Uzzinājis dienas plānu, biju pārliecināts, ka mani gaida lielas mocības – jāzaudē stunda savas dzīves, klausoties par lauku kopšanu un citām nejēdzībām. Tomēr, uzkāpis kancelē, Ulmaņa kungs ļoti ātri novērsās no lauksaimniecības jautājumiem. Jau pēc pāris teikumiem lekcija novirzījās no arkliem uz lielo politiku.
Savādā kārtā viņš ļoti maz vārdus veltīja Vācijai un Krievijai. Tā vietā visa uzmanība bija pievērsta Dānijai un mazo valstu lomai starptautiskajā politikā. Pie katras izdevības viņš Dāniju salīdzināja ar Franciju, ik reizes pierādot, ka mazai valstij, ja tā darbojas gudri, ir iespējams radīt lielāku pārticību nekā lielvalstij. Lielvalstu koloniālā politika tās neizbēgami ieraujot iznīcinošos karos, tikmēr mazām valstīm ir iespējams saglabāt neitralitāti. Tāpat viņš ļoti daudz uzsvēra to, ka Dānijai ģeogrāfiskais novietojums esot sliktāks kā Latvijai. Lūk, maza valsts, ja tās pilsoņi čakli strādājot, varot iekopt spēcīgu saimniecību, paliekot neatkarīga no lielvalstīm.
Katru reizi, kad Ulmanis ar spēcīgu argumentu norādīja uz Dānijas patstāvīguma priekšrocībām, klātesošie, tostarp arī tēvs, aplaudēja. Man bija grūti saprast, kāpēc tik liela sajūsma par Dāniju. Vien vakarā, kad pajautāju tēvam par notikušo, man tapa skaidrs. Vai tad es, muļķītis, nesaprotot, ka lekcijā vārdu Dānija patiesībā ir jāaizstāj ar Latvija, bet Franciju ar Vācija un Krievija. Tēvs jokojot teica, ka, ja es esot tik neattapīgs, tad varbūt tomēr jāpārdomā par tik lielas naudas maksāšanu par manām skolas gaitām reālģimnāzijā.
Pēc lekcijas tēvs kopā ar citiem Latviešu zemnieku savienības biedriem cītīgi apsprieda tālākos plānus. Bet man bija jāstāv un jāpieraksta viss, kas attiecās uz tēvu. Pēc garajām runām tēvs mani personīgi iepazīstināja ar pašu lektoru. Gara auguma pamatīgs vīrs, kuram blakus sajutos mazs un izstīdzējis. Paspiedis man roku, Ulmanis pajautāja: ‘’Jaunekli, vai Tu esi gatavs cīnīties par nacionālo lietu?’’ Atbildēju ar stingru ‘’Jā!’’. ‘’Kārtīgs puisis Jums padevies, Kalniņa kungs!’’ Ulmaņa kungs pateica manam tēvam un devās tālāk pie citiem runātājiem.
Ejot mājās, tēvs stāstīja, ka Ulmaņa kungs esot pēdējo mēnešu laikā izvirzījies par vienu no vadošajiem Latviešu zemnieku savienības politiķiem. Viņa enerģija un uzskatu skaidrība esot apbrīnojama. Viņaprāt, Ulmaņa kungs un mācītājs Andrievs Niedra esot divi spējīgākie un nozīmīgākie latviešu priekšstāvji Vidzemē. Vien žēl, ka abi diez ko nesatiekot.
*1918. gada 21. augusta ieraksts dienasgrāmatā.
