Antonija Priede
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Fakts aiz stāsta: Pētera Stučka vadītā padomju valdība cerēja ar 1. maija svinību palīdzību celt savu atbalstītāju morāli. Tāpēc 1919. gadā svinībām netika taupīti līdzekļi un tās kļuva par vērienīgāko notikumu īsajā 1919. gada Padomju Latvijas vēsturē. Vairāk par svinībām lasiet šeit.
Šodien ir gada svarīgākie svētki! Neatceros, kad būtu tik aizrauta un aizkustināta kā šajā brīnišķīgajā dienā. Pateicoties mūsu labāko mākslinieku centieniem, visa pilsēta ir izgreznota atbilstoši sociālisma ideāliem. Ne miņas no buržuāziskā provinciālisma, kas mocīja Latvijas kultūras dzīvi līdz šim.
Veco laiku paliekas ir aizslaucītas arī pilsētas ielās – no šīs dienas mums Kārļa Marksa prospekts, Revolūcijas iela, Rozas Luksemburgas prospekts, Ferdinanda Lasalla iela u.c. Rīga ir pilnībā kļuvusi par strādnieku pilsētu!
Un gājiens! Varena cilvēku straume, kam vajadzēja veselas sešas stundas līdz visi gājiena dalībnieki bija noslēguši tā maršrutu. Vien vēlāk, nedaudz omu sabojāja saruna ar pāris pazīstamiem eseriem. Viņi bija sašutuši, ka valdība ir padarījusi piedalīšanos gājienā par obligātorisku. Tāpēc daļa no gājiena dalībniekiem it nemaz neesot par strādnieku lietu un patiesībā gaidot balto ienākšanu. Labāk būtu bijis, ja gājienā piedalītos tikai strādnieki un viņu cīņas atbalstītāji. Nācās sarunu biedriem piekrist. Piespiest kādu svinēt nav pareizais ceļš!
*1919. gada 1. maija ieraksts dienasgrāmatā.
